DEE.THREE X SAYL3N - VĒJŠ TUKSNESĪ (FT.МУЗСАМИЛ)

Tu nepamani, cik ātri laiks paskrien kopš tā brīža, kad biji mazs.
Tad pienāk mirklis — notiek klikšķis — un tu saproti, kas ir patiesi draugi
un ko tu dzīvē patiesi vēlies sasniegt.

Šis ir tas laiks, kad mākslīgais intelekts pārņem visu,
un tu vairs nezini, kas ir īsts un kas nē.
Ir jāspēj atšķirt, kurš tevi mēģina nogrūst no klints,
lai pats varētu stāvēt virsotnē.

Atceries — ja tev kāds ir palīdzējis, tā ir cieņa.
Bet kas vispār ir cieņā tev?
Rakstīt tekstus ar mākslīgā intelekta palīdzību?
Prasīt padomus, tikai lai tevi pamanītu?

Man personīgi to nevajag —
tas man ir iedzimts no bērnības.
Bet tev…
Man ir kauns, ka tāds klauns esi tu.

Jau no paša sākuma sapratu —
tu tikai izliecies.
Un, kad kādam ir slikti,
tu pazūdi un slēpies.

Puķe ir skaista līdz brīdim,
kad tai nokrīt ziedi.
Tad tā nevienam vairs nav vajadzīga.
Un šī puķe esi tu.

Pauze?
Nē — tas ir tikai klusums
pirms vētras tuksnesī.

-Mēs ejam savu kā Mesi , tev laikā nepagūt,
Man reizēm daudz kas besī , bet sevi neatgrūd-

''No A līdz X tev tiek pastāstīts viss''

TEKSTS:
(DEE.THREE)
Mūzika no bērnības — es neko nemeklēju,
Gāju savu ceļu droši, pat ja neredzēju.
Zem kājām lamatas — katram, pat ja neriskēju,
To, ka nonākšu turpat, to māte necerēja.

Tagad bliežu es bieži, un viņi paklusēja,
Brāļi tālu, jo tālāk — jo tālāk atturēja.
Tagad vārdu pēc vārda, ko viņi paturēja,
Es smaidu sejā un sejā tiem laimi anulēju.

Nav nekādas te vēlmes, ja suņi patrulēja,
Pāris klauni uz bīta — tur sevi parodēja.
Pusi dzīvi no dzīves tie daļu pazaudē,
Ticēt sev un tikai tad, ja savu sameklē.

Karma gaida aiz stūra — tur kādu taranē,
Es eju savu, nav šaubu, te savu sarīmē.
Tu liec savu vai nē — te kaut kas pazibēja,
Tā ir cieņa vai nē, ja kādam palīdzēja?

(SAYL3N)
Katram savs ceļš ejams — šeit tālāk,
Kādam varbūt beigas, citam tikai sākas.
Pāris pirmie dūmi, pēc kuriem slāpst tā,
Viens solis nepareizs — esi iekšā slazdā.

Pirmos dīlus atceros turpat, bļe, arkā,
Vakardienu pazaudējis nupat te parkā.
Skatiens ugunīgs, kas vēl tevi sargā,
Tāda ir tā patiesība, kuce, bļe, skarbā.

Nedomā — nebūs tev štukas, bļe, startā,
Katrs tik domā iekāpt, kā vārkā.
Grūtības sagādā tikai cits citam,
Trīcošām rokām pazūd pavisam.

Bāli kā vampīri — paliekat tumsā,
Asinis sūcat, un dzīve kā purvā.
Atvēris acis un jūties kā murgā,
Panācis sapņus — dzīve iespļauj tev purnā.

IERAKSTS - DEE.THREE,SAYL3N
MIX/MASTERINGS/SCRATCH - DETWUT
TEKSTS - DEE.THREE,SAYL3N

@2026 DEESAY