🇱🇻 PILSOŅU KONGRESS 🇱🇻 | Par veiktajiem ārējiem aizņēmumiem

Pilsoņu Kongress nepārtrauca savu darbību arī pēc savas aktīvās darbības laikposma beigām. Pilsoņu Kongresa priekšsēdētājs bija Edgars Alksnis un šajā laikposmā ir pieņemti vairāki būtiski dokumenti. Viens no tiem, kurš ir ļoti būtisks arī mūsdienu situācijā un, kurš parāda, ka Pilsoņu Kongresam arī šodien ir būtiska nozīme, ir Pilsoņu Kongresa paziņojums par tā dēvētās Latvijas Republikas valdības veiktajiem ārējiem aizņēmumiem kopsummā 7,5 miljarda eiro apmērā un visiem turpmāk iespējamiem aizņēmumiem Latvijas tautas vārdā. Šis dokuments ir sastādīts un pieņemts 2009. gada 27. martā, visdziļākajā ekonomiskās krīzes laikā, kad ceturtā maija Latvijas valdība glābj bankas, ņemot aizdevumus starptautiskās institūcijās Latvijas tautas vārdā un izmanto šos aizdevumus nerezidentiem piederošu banku glābšanai (Parex banka). Notiek iekšējā devalvācija, samazinot algas Latvijas Republikas iedzīvotājiem. Atsaucoties uz iepriekšējiem Pilsoņu Kongresa lēmumiem par to, kad Latvija ir uzskatāma par deokupētu un dekolonizētu, šeit ir teikts šādi:

“Ņemot vērā, ka no iepriekš minētajiem nosacījumiem daļēji ir izpildīts tikai pēdējais, bet starp Latviju un PSRS vai tās tiesību mantotāju – Krieviju nav noslēgts līgums par nelikumīgi okupētā valstī ieradušos PSRS pilsoņu repatriāciju, Latvijas Republika joprojām uzskatāma par okupētu valsti. Tā dēvētā Latvijas Republikas 9. Saeima uzskatāma nevis par pilntiesīgu Latvijas parlamentu, bet gan par okupācijas varas iestādi. 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvencijas par civilpersonu aizsardzību kara laikā 55., 56. un 59. pants nosaka, ka okupētājvalsts pienākums ir nodrošināt okupētās teritorijas iedzīvotājus ar pārtiku, medicīniskajiem materiāliem, medicīnisko palīdzību un atbalstīt palīdzības plānus to interesēs. Starptautiskās tiesības neparedz, ka okupētājvalsts varētu ņemt aizdevumus okupētās valsts vārdā. Pat nepieciešamība pildīt šos pienākumus nevar būt par attaisnojumu šādai darbībai.
Neraugoties uz šiem apstākļiem, Latvijas okupācijas varas iestādes izveidotais ministru kabinets 2008. gada beigās parakstījis aizņēmuma līgumus par aizdevumu saņemšanu līdz 2011. gada pirmajam ceturksnim kopumā par aptuveni 7,5 miljardiem eiro. Eiropas Savienība Latvijai plāno izsniegt vidēja termiņa aizdevumu līdz 3,1 miljarda eiro apmērā. Aizdevumu 1,7 miljardu eiro apmērā izsniegs Starptautiskais Valūtas fonds.
Ziemeļvalstis - Zviedrija, Dānija, Somija un Norvēģija kopā aizdos 1,8 miljardus eiro un Pasaules Banka 0,4 miljardus eiro. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Čehija, Polija un Igaunija kopā aizdos vēl 0,5 miljardus eiro. Šos aizdevumus iecerēts iztērēt nepareizi strukturētās un tādēļ neproduktīvās okupācijas varas iestāžu izveidotās politiski saimnieciskās sistēmas kārtējo problēmu risināšanai un nerezidentiem piederošu banku stabilizēšanai. Šie aizņēmumi nav paredzēti okupētās Latvijas neatliekamo politisko un ekonomisko jautājumu risināšanai. 18 gadu laikā okupācijas režīma administrācija ir izpārdevusi Latvijas valsts un pilsoņu nekustamos īpašumus, izniekojusi cilvēku, dabas, un sociālos resursus. Klaji ignorēti ekonomikas pamatlikumi, nav plānota ilglaicīga tautsaimniecības attīstība.
Starptautiskais Valūtas fonds un citi starptautiskie finansētāji, aizdodot naudu Latvijas okupācijas administrācijai, faktiski atbalsta rīcībnespējīgu korumpētu pagaidu administrāciju, tādējādi pasliktinot okupētās Latvijas pilsoņu sociāli ekonomisko un politisko stāvokli un vēl vairāk apgrūtinot Latvijas Republikas dekolonizāciju.”

Tālāk jau ir paziņojums Latvijas Komitejas priekšsēdētāja Edgara Alkšņa vārdā:

“Paziņoju, ka neviens Latvijas okupācijas administrācijas pārstāvis nav pilnvarots ņemt aizdevumus 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas vārdā. Latvijas Republikas pilsoņi pēc savas valsts deokupācijas un likumīgās valsts varas atjaunošanas de facto šos un visus turpmāk iespējamos līdzīgi radušos parādus neapmaksās."

Līdzīga satura vēstule 2009. gada 18. martā ir nosūtīta Starptautiskajam valūtas fondam.