Tramvajs Daugavpilī

Daugavpils ir viena no trim mūsu plašās dzimtenes pilsētām, kurā ir tramvajs. Tieši tāpat kā Rīgā, arī Depsā ir platsliežu trumulis, kas pie šaursliežu vācu tramvaja pieradušam liepājniekam šķiet šausmīgs industriālais barbarisms. Paskaidrošu iemeslus. Proti, #Liepājā tramvajs burtiski integrēts vecajās ielās, kas pat šaurākajās Vecliepājas vai Jaunliepājas ieliņās gluži organiski sadzīvo gan ar veco bruģi, gan jūdendstila namiem. Tramvajs ir kā dzelzs dzīsla, kas savieno Ezerkrastu ar Jaunliepāju. Gar ielas malām, varbūt, ielas vidū, bet citādi tā krustošanās ar mašīnu vai gājēju daļu gaužām neliela. Daugavpilī tramvajs ir kā dzelzceļš burtiski. Vagoni plati, sliedes mežonīgi platas, ja vēl kopā divi virzieni vai pārmijas, skats kā stacijā. Un tad vēl tie tramvaja ceļi gandrīz vai gar māju sienām, teju cauri pagalmiem. Liepājniekiem, kur senākais elektriskais tramvajs daļa kultūras un identitātes, tas šķiet gana atšķirīgi. Pieklājīgi sakot...
Formāli platības ziņā Liepāja par Daugavpili mazāka, taču faktiski kā kājāmgājējs un autobraucējs konstatēju, ka pēdējās lielums gluži simbolisks. Liepāja ir šaura - no ezera līdz jūrai, taču ārkārtīgi gara. Tikai no Līvas laukuma līdz Atmodas bulvārim gājējam būs jāmēro ap 7 km, kamēr Daugavpili izdevās izstaigāt, mērojot krietni mazākus attālumus. Vai vieglāk, cits jautājums. Ja tūrisma ziņā apskaužu Depsu par Dinaburgas cietoksni, komunālās saimniecības ziņā liepājniekiem te būtu ko teikt. Par to vēlāk.

Vairāk video te:   / aigars.prusis