Nekāp uz ledus!

Ledus nekad nav drošs tā iemesla dēļ, ka ledus reljefs no apakšas nav tik vienmērīgs, kā tas ir redzams no augšas, līdz ar ko nekad nav pārliecības par to, cik biezs ledus ir zem kājām.
Gandrīz vienmēr ledus biezākā kārta ir pie krasta, bet jo tālāk uz ūdenstilpes vidu, jo ledus slānis ir plānāks.
Visbīstamākais ledus ir ūdenstilpēs, kurās ir ūdens straumes – straume deldē ledu no apakšas. Visos ezeros vai dīķos, kuri ir savienoti ar kanāliem vai ar upēm, zem ledus būs straume.
Upes ir visbīstamākās ūdenstilpes, jo zem ledus ir straume, kura ledu sadeldē. Jo tuvāk upes vidum, jo spēcīgāka straume, un ledus ir plānāks. Ielūstot šādā vietā, ūdens straume cietušo var pavilkt zem ledus un ar straumi aiznest.
Bīstamas ir vietas, kuras ir tuvu ieteku vai izteku vietām, jo, ūdenstilpei sašaurinoties, palielinās straume, un tādās vietās notiek pastiprināta ledus kušana.
Ja uz ledus ir novērojams sniegs, tas nenozīmē, ka tur ledus ir biezs vai izturīgs.
Šobrīd ne uz vienas no Rīgas pilsētas ūdenstilpēm ledus biezums nesasniedz 10 cm biezu kārtu, tādējādi cilvēkam kāpt uz ledus šobrīd ir bīstami.
Vecākiem jāpārrunā ar savām atvasēm par to, ka šobrīd uz ledus kāpt ir bīstami un tas ir aizliegts.