DIEVA SILTĀ KABATIŅA - lasa Gundars Āboliņš (подстрочник в первом комментарии)

DIEVA SILTĀ KABATIŅA

Atpakaļ vasarā, kaut atmuguriski,
tuvāk Dieva siltai kabatiņai.
Vienmēr tikai man vien domātai,
pēdējai vissiltākai ziņai.

Medus pureņu plāksteri siltu
uz pieres kā lidlauku gribu.
Kaut vienu saulainu lidmašīnu
lidojumam uz mīlestību.

Uz zemes vien kalpi un pilsētas,
vēl degviela pāris nebaltām dienām.
Visi izbrīnīti cieši kopā,
taču neatvadās – aizlido pa vienam.

Visvairāk žēl dzimušos bērnus.
Vēl teleskopi dziļi tiem iekšā.
Mūsējie kā pārauguši latvāņi.
Zirnekļi galaktikām priekšā.

Zem tilta, kur laimīgi tikāmies,
jau spridzinātāji instalē bumbas.
Upes salūzt no krasta līdz krastam
vasaras vidū pie Ventas rumbas.

Pieraduši, ka nekas vairs nemainās,
gaisa spilvenos paslēpjam raudas.
Gaisa bedrēs saberam izdedžus.
Turpinām laimīgi būt bez naudas.

Atpakaļ vasarā dziestošā kāpjos.
Zum bites man pēdējās ziņas.
Dziļāk debesu zvaigžņotā azotē.
Pie Dieva siltās kabatiņas.

Vasara atkāpjas.
Atkāpjos tai līdzi.
Mīļais Dievs, piepalīdzi,
drusku piepalīdzi.

Kaspars Dimiters
13.11.2025
#kasparsdimiters #каспардимитерс #каспарсдимитерс