KAMĒR NEDRĀŽ MŪS AR "LAZDU" jeb "ZELMA 2025"

Подстрочник в первом комментарии...
• • •
KAMĒR NEDRĀŽ MŪS AR "LAZDU" jeb "ZELMA 2025"

Sēžu noskumis uz celma.
Gaisā "Lazdas" kodīgs dūms.
Pelnos pārvērtusies Zelma,
Arī košais jasmīnkrūms.

Nav tās smarža izcirtumā,
Arī izcirtuma nav.
Ne par velti vakar skumām,
Sakot mēs viens otram "čau".

Nav ko padrāzt vairs ne skala.
Dēļ kā dzīvošu nu pats?
Liesmo visa debessmala,
Līdzās Zelmas nags un mats.

Melni tēli melnā tālē,
Rēgu ēnas dūmos gaist...
Ceļos pats - prāts tumšu mālē,
Acis asaro un kaist.

Cik nu palikuši esam?
Izdedžos vien kauli vīd.
Kādu jūgu nu lai nesam,
Palikušais invalīd?

To es vaicāju sev pašam -
Letiņam, kas pēdejais
Lielīgs saucu vakar Sašam:
Būs bez tevis tīrāks gaiss.

Gaiss nu tīrs — neviena krieva.
Krievijā to bars prom viss.
Noskumis, bez kājas, sievas
Pēdējais es latvietis.

Ko nu dod mans celms ar stāžu —
Cik uz tā nav drāzts un drāzts...
Ko lai nu es tagad drāžu?
Galā manas tautas stāsts.

Piedz:
Še, kur līgojām kā dulli,
Nu man vienam rūmes daudz.
Sauc par Latviju vai nulli...
Izdedžus — kā gribi, sauc.

Kaspars Dimiters
21.10.2025
Latvija