Rīts ar literatūrzinātnieku. Ingunas Daukste-Silasproģe "Jaungaitnieki pasaules ceļos"

9. martā Allažu Tautas namā notika cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” tikšanās, kurā literatūrzinātnieces Ingunas Daukstes-Silasproģes sagatavoto lekciju “Jaungaitnieki pasaules ceļos: no pirmsākumiem līdz šodienai” lasīja žurnāla "Jaunā Gaita" literatūras redaktore Sandra Ratniece .

Latviešu literatūras vēsturē raugoties, nereti pamanāmas kādas domubiedru grupas, kas visbiežāk grupējas ap periodiskiem izdevumiem vai kādu kustību – jaunstrāvnieki, dzelmenieki, zaļvārnieši...
Priekšlasījumā tika meklētas atbildes uz jautājumiem, kas ir jaungaitnieki, kādu jaunu gaitu viņi iezīmēja, kādos apstākļos un kurā zemē šie jaungaitnieki radās, vai tā bija kāda lokāla grupa vai tomēr – ne, kādus procesus jaungaitnieki veicināja, par ko vai pret ko viņi iestājās.
Savulaik kritikā jaungaitnieki pārsteidzīgi tika nodēvēti par vērtību ārdītājiem, bet kāds Vecais Indriķis asprātīgi pirms vairāk nekā sešdesmit gadiem par “ārdīšanu” rakstīja: “tad šis epitets ir jāsaprot vārda tiešajā nozīmē: kā smaržīga, lekna pļavas zāle, kas nogriezta kaltējas saulē un siltā vējā un to ar mirdzošiem grābekļiem un dakšām izcilā un pārcilā jaungaitnieki. Citiem vārdiem – tie ārda.”
Rakstu krājums kultūrai un brīvai domai “Jaunā Gaita”, kura pirmais numurs iznāca 1955. gadā trimdā, iesākumā bija Amerikas latviešu jauniešu apvienības žurnāls. Tā mērķis bija trimdinieku vidū uzturēt dzīvu latviešu valodu un literatūru. Pirmie žurnāla veidotāji bija Valters Nollendorfs un Lalita Muižniece, visilgāk par to rūpi turēja literatūrzinātnieks Rolfs Ekmanis, bet pēc viņa nāves stafeti pārņēma Juris Žagariņš. “Jaunā Gaita” iznāk gandrīz septiņdesmit gadus – tik ilgs mūžs nav bijis nevienam latviešu literārajam izdevumam. Šobrīd “Jaunā Gaita” iznāk elektroniskā formātā – https://jaunagaita.net/ un žurnālā tiek publicēti ne tikai trimdā, bet arī Latvijā dzīvojošu autoru darbi.

Dr. philol. Inguna Daukste-Silasproģe ir Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece, Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperte.
Pētnieciskās intereses saistītas ar latviešu bēgļu un trimdas literatūras vēsturi, sabiedrisko un kultūras dzīvi pēc Otrā pasaules kara. 5 zinātnisku monogrāfiju un 3 kolektīvo monogrāfiju autore, ap 200 populārzinātnisku publikāciju autore. Saņēmusi LZA Viļa Plūdoņa vārdbalvu literatūrzinātnē (2003) par monogrāfiju “Latviešu literārā dzīve un literatūra bēgļu gados Vācijā (1944–1950)”, Ērika Raistera piemiņas fonda godalgu (2015) par latviešu trimdas rakstniecības pētījumiem un publikācijām laikrakstā “Laiks”, Egona Līva piemiņas balvu par pētījumu “Gaidot laivu. Latviešu rakstnieki bēgļu ceļos Zviedrijā” (2019), darbojas kā redaktore vortālā www.literatura.lv

“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2024. gadā pēta literāros strāvojumus Latvijā un trimdā, piedāvājot iespēju vairāk uzzināt par Preiļu konceptuālistiem, jaungaitniekiem, Elles ķēķi, 20. gs. 80. gadu “jauno, dusmīgo meiteņu” paaudzes rakstniecēm, baroka literatūru baroka laikmetā ar skatu uz 17. gadsimta latviešu tekstiem, Fin de siecle franču-beļģu simbolistu sekotājiem, zaļvārniešiem un trauksminiekiem, pirmo Eiropas līmeņa literāro un kultūras žurnālu “Mājas Viesa Mēnešraksts”. Lekciju cikls, kā ierasts, noslēgsies ar diskusiju.
Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Video: Edgars Semanis