Rudens kā rudens? 2024. gada ceļojums uz Itāliju. 6.diena - pa etrusku pilsētām.

Šodien dosimies uz etrusku pilsētām. Vispirms brauksim Toskānas virzienā apskatīt mazu, vēsturisku pilsētiņu Pitigliano. Iebraucot Sjennas reģionā, sākas Toskāna un bilde aiz loga burtiski izmainās. Priecājamies par kalnainajiem plašumiem un Toskānai raksturīgajām ainavām. Pirms Pitigliano apskates piebraucam vispirms to ieraudzīt no malas. Pilsēta ir uzbūvēta uz vulkāniskā tufa klints un skats uz to ir satriecošs! Pitigliano ir šarmanta vidusslaiku pilsētiņa ar šaurām, līkumotām ieliņām un vecām koka ēkām, kas ir saglabājušās gandrīz nemainītas gadsimtiem ilgi.
Izstaigājamies, apbrīnojam, pa glāzei vīna un dodamies tālāk uz nākamo pērli - Orvieto! Pusceļā atgriežamies mežainajā un lietainajā Umbrijā.
Orvieto vēsture sākas jau etrusku laikmetā, nezaudējot savu nozīmi arī viduslaikos. Kā pirmo dodamies apskatīt aku Pozzo di San Patrizio, kas ir īsts 16.gadsimta inženierijas brīnums! Tā izrakta klints vidū un ir slavena ar savu dubulto spirāles kāpņu sistēmu, kas ļauj cilvēkiem un dzīvniekiem nokļūt līdz ūdens avotam akas dibenā nesatiekoties. Kāpiens nav viegls, bet ir iespaidīgs!
Tālāk dodamies apskatīt katedrāli Duomo di Orvieto. Kaut ko tik grandiozu nebiju gaidījusi! Jāpiekrīt, ka tas ir viens no izcilākajiem gotiskās arhitektūras paraugiem Itālijā! Fasāde ir tik iespaidīga, ka man uz brīdi mute palika vaļā. Par to, lai runā dzīvās bildes, jo izstāstīt laikam būs grūti. Arī katedrāles iekšpuse ir apskates vērta.
Atceļā piestājam krodziņā pie Valerio, kur ir gan labs ēdiens, gan arī jautri viesmīļi, kam uz jokiem prāts vien nesas. Labi, ka kaut ko itāliski saprotam un varam pat pajokot līdzi.
Gara, notikumiem bagāta diena un arī sērija!