Vai dzelzceļš uz nekurieni?

Pirms vairāk nekā diviem gadiem Jēkabpils novada dome pieņēma lēmumu atbalstīt dzelzceļa pievada izbūvi no Krustpils dzelzceļa stacijas līdz industriālajai zonai bijušā Jēkabpils lidlauka teritorijā. Tā bija viena no prasībām, ko izvirzīja Lietuvas uzņēmums “VMG”, kas toreiz plānoja Jēkabpilī veidot 190 miljonus eiro vērtu skaidu plātņu rūpnīcu. Tika sākta dzelzceļa pievada projektēšana, bet tad lietuviešu uzņēmums paziņoja, ka atceļ projekta īstenošanu. Nākamais uzņēmējs, kuru vietvara centās piesaistīt, ir Igaunijas investors “Fibenol”.

Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis stāsta, ka igauņiem bijusi nopietna interese: “Viņi atbrauca šeit, jau bija pasūtīti dažādi pētījumi, jo viņiem bija vajadzīgs diezgan nopietns ūdens apjoms. Problēma ir tā, ka lielais ūdens baseins, kas pilsētu nodrošina ar ūdeni, atrodas tieši šajā vietā, līdz ar to pieslēgšanās tieši šim baseinam nebija pieļaujama. Tas nozīmē, ka bija jāmeklē citi varianti. Iespējams, ka tas arī bija tas, kas viņus noslieca par labu rūpnīcai Valmierā.”

Igauņu uzņēmums izvēlējās Valmieras Industriālo parku, kur plānots būvēt vienu no Eiropā modernākajām biorafinēšanas rūpnīcām. Domes opozīcijas pārstāvji šajā neveiksmē vaino domes vadību.

“Atrunas ir tādas, ka mums nav ūdens resursu. Neticu!” saka Jēkabpils novada domes deputāts Leonīds Salcevičs. “Acīmredzot, varbūt tā diskusija nav bijusi tāda, kā vajadzīga. Dzelzceļa projektu mēs izstrādājām. Tālāk – kāds rezultāts tam visam būs? Uz kurieni tas dzelzceļš ies?”

Vietvarā skaidro, ka investora meklēšana joprojām turpinās, turklāt dzelzceļš varētu būt noderīgs arī citiem uzņēmējiem, piemēram, kokapstrādes uzņēmumam SIA “AmberBirch”, kas attīsta savu darbību turpat blakus. Tāpat nav atcelta iecere par olu un to produktu ražotnes izveidi lidlauka teritorijā. Tādēļ dzelzceļa pievada būvprojekta izstrāde turpinās. Pašvaldības budžetā šim mērķim paredzēti 50 tūkstoši eiro.

“Valsts vides dienests tur lika savas prasības, diezgan nopietni visu skatījās, līdz ar to šo prasību dēļ projekts vēl nav uztaisīts. Principā tas ir gandrīz gatavs, bet, lai ievērotu tās prasības, bija ļoti daudz nosacījumu. Viņi ir ļoti nokavējuši termiņus. Maksājuši mēs vēl neesam. Tad, kad viņi atnāks ar projektu, tad mēs skatīsimies neizpildes un soda naudas par nokavējumu. Droši vien tad arī mums būs jānopērk šis projekts,” stāsta Raivis Ragainis.

Jēkabpils Uzņēmēju biedrība nesaskata problēmu tajā, ka dzelzceļa pievada projektēšana notiek, lai gan nav atrasts investors. Biedrībā uzsver, ka investoru piesaisti ietekmē dažādi faktori – gan ārējie apstākļi, piemēram, karadarbība Ukrainā, gan citi iemesli.

“Tas skaidu plākšņu investors būtu vēl vairāk investējis, ja domei būtu operatīvāka spēja investēt, ieguldīt, uzlabot infrastruktūru, to pašu dzelzceļu uzbūvēt, jo domei arī ir ļoti smagnējs pieņemšanas mehānisms, ir zināma likumdošana un tamlīdzīgi,” savu viedokli pauž Jēkabpils Uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Lībietis.

Jēkabpilī ir arī labie piemēri pašvaldības un uzņēmēju sadarbībā. Jau vairāk nekā gadu vietējais uzņēmums SIA “Aija Audio” attīsta savu ražošanu telpās, kuras izveidoja pašvaldība, īstenojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts atbalstītu projektu. Tā laikā tika uzbūvēta ražotnes ēka un sakārtota piegulošā teritorija. “Aija Audio” šeit ražo akustiskos sienu un griestu apdares paneļus un skandu korpusus, kā arī durvis.

“Sākotnēji gāja samērā grūti, kamēr mēs te varējām uzsākt ražošanu, bet esam to visu pārvarējuši,” stāsta SIA “Aija Audio” valdes loceklis un īpašnieks Juris Saldaks. “Pašās telpās mēs esam ieguldījuši apmēram 150 tūkstošus eiro, kas ir gan elektrība, gan gaiss, gan apkures sistēma... Mēs arī izveidojām savu katlu māju, kas atbilst mūsu vajadzībām. Veicies ir ļoti labi, mūsu apjoms ir dubultojies.”

Tāpat savu darbību Jēkabpilī turpina pārtikas pārstrādes ražotnes komplekss, kurš tika izveidots ar valsts atbalstu.

Sandra Paegļkalne