"Sargs.lv" saruna ar barikāžu dalībnieku, atvaļināto ZS virsseržantu Jāni Lāci

Pēc padomju okupantu armijas uzbrukuma Viļņas Radio un televīzijas centram Lietuvā, 1991. gadā Tautas fronte sauca Latvijas iedzīvotājus uz barikādēm Rīgā, baidoties, ka līdzīgas padomju okupācijas režīma militarizēto vienību vardarbīgās izpausmes varētu tikt vērstas arī pret neatkarības aizstāvjiem Latvijā.

To, ka padomju okupācijas režīms nevēlēsies miermīlīgi piekāpties un pieļaut Latvijas un pārējo Baltijas valstu neatkarības atgūšanu, Latvijas Tautas frontē apzinājās jau īsi pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 1990. gada 4. maijā, kad tā laika Augstākās padomes balsojumu centās izjaukt padomju armijas karaskolas kadeti, kuri bija pārģērbušies civilajās drēbēs un sarīkojuši vardarbīgas nekārtības pie Saeimas nama.

Lai iespēju robežās nodrošinātos pret scenāriju, kurā okupācijas režīms strauji pārņemtu kontroli pār galvenajiem stratēģiskajiem objektiem Latvijā un paralizētu neatkarības kustību, Tautas fronte bija izstrādājusi plānu to pieejas bloķēšanai un okupantu militarizēto vienību kustības ierobežošanai. Pēc slaktiņa Viļņā šis plāns tika aktivizēts.

Kā stingras okupācijas varas kontroles apstākļos izdevās nodrošināt personāla, tehnikas un materiāltehnisko līdzekļu mobilizāciju Jēkabpils novadā, lai to pēcāk nogādātu Rīgā un kā mobilizēt cilvēkus barikāžu aizsardzībai laikā, kad nepastāvēja ne mobilie sakari, ne internets un arī analogās telefona līnijas bija retums un kādus paņēmienus no šīs pieredzes mēs varam pārņemt šodien, ieviešot visaptverošo valsts aizsardzības sistēmu, to sarunā ar portālu “Sargs.lv” stāsta Tautas Frontes Domes pārstāvis, atvaļinātais Zemessardzes 56. kaujas nodrošinājuma bataljona virsseržants un triju zvaigžņu ordeņa kavalieris Jānis Lācis.